Latvijas valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības statūti
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1.Arodbiedrības nosaukums ir - Latvijas valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrība. Arodbiedrības nosaukuma saīsinājums ir – LVIPUFDA
2.Latvijas valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrība (turpmāk tekstā - arodbiedrība) neatkarīga sabiedriska organizācija, kurā apvienojas valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu sfērā nodarbinātie neatkarīgi no uzņēmuma vai iestādes īpašuma formas, pensionāri, , kā arī citās darbības sfērās nodarbinātie.
3.Arodbiedrības galvenie darbības principi ir solidaritāte, līdztiesība, pašpārvalde, demokrātija un atklātums.
4.Arodbiedrība darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, “Arodbiedrību likumu”, citiem spēkā esošiem likumiem, šiem Statūtiem, kā arī ievērojot principus un normas, kas noteiktas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, ES normatīvajos aktos, citos valsts ratificētos starptautiskos paktos, konvencijās.
5.Arodbiedrībai ir sava simbolika un atribūtika.
6.Arodbiedrība sadarbojas ar citām Latvijas un starptautiskajām arodbiedrību organizācijām, kuru mērķis un darbība aizsargā strādājošo sociālās un ekonomiskās intereses, kā arī sniedz arodbiedrības biedriem sociālo un materiālo palīdzību.
II.ARODBIEDRĪBAS DARBĪBAS TERMIŅŠ
7.Arodbiedrība ir nodibināta uz nenoteiktu laiku.
III.ARODBIEDRĪBAS MĒRĶI UN UZDEVUMI
8.Arodbiedrības mērķis –
9.Arodbiedrības uzdevumi ir:
9.1.pārstāvēt un aizstāvēt arodbiedrības biedru intereses;
9.2.sagatavot un noslēgt darba koplīgumus ar darba devējiem par strādājošo darba un sociāli-ekonomiskajiem jautājumiem, kā arī kontrolēt to izpildi;
9.3.ierosināt un iesniegt priekšlikumus par izmaiņām tiesību aktos;
9.4.iesniegt pieprasījumus valsts, pašvaldību iestāžu un organizāciju vadībai par to pieņemto lēmumu atcelšanu, izpildes apturēšanu vai izmaiņām jautājumos, kas skar arodbiedrības biedru tiesības un intereses
9.5.piedalīties konsultatīvo padomju darbā, sarunās ar darba devējiem;
9.6.organizēt darba, darba aizsardzības un citu sociālās aizsardzības likumu ievērošanas sabiedrisko kontroli atbilstoši Latvijas Republikas likumiem;
9.7.veidot savus arodbiedrības sociālās palīdzības un apdrošināšanas fondus;
9.8.sniegt konsultācijas un juridisko palīdzību arodbiedrības biedriem un organizācijām;
9.9.veikt arodbiedrības biedru izglītošanu;
9.10.informēt arodbiedrības biedrus par arodbiedrības darbību, izdot arodbiedrības informatīvos izdevumus un sniegt informāciju plašsaziņas līdzekļiem;
9.11.organizēt masu akcijas – mītiņus, demonstrācijas, piketus un streikus – kā galējo savu biedru sociāli ekonomisko interešu aizstāvēšanas veidu, saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu;
9.12.piedalīties Latvijas un starptautisko arodbiedrību kustībā, sekmēt arodbiedrību sadarbību Latvijā un ārzemēs;
9.13.veicināt jaunu biedru iesaistīšanu arodbiedrībā
9.14.veikt citas darbības saskaņā ar šiem Statūtiem arodbiedrības biedru interesēs.
IV. ARODBIEDRĪBAS BIEDRI
10.Par arodbiedrības biedru var būt ikviens, neatkarīgi no dzimuma, vecuma, tautības, politiskās vai reliģiskās pārliecības, kurš atzīst arodbiedrības Statūtus, sekmē organizācijas darbību un maksā biedra naudu. Visiem arodbiedrības biedriem ir vienādas tiesības.
11.Iestāties arodbiedrībā var iesniedzot rakstisku iesniegumu. Iesniegums lvpufda@apollo.lv
Iestāšanās arodbiedrībā ir brīvprātīga. Lēmumu par uzņemšanu arodbiedrībā pieņem arodorganizācijas vēlēta institūcija. Ja darba vietā nav nodibināta arodorganizācija, lēmumu pieņem arodbiedrības valde, vai arodbiedrības biroja darbinieku arodorganizācija. Iestāšanās datums ir arodbiedrības biedru naudas pārskaitījuma datums.
Pēc lēmuma pieņemšanas par uzņemšanu arodbiedrībā, tiek izsniegta arodbiedrības biedra karte.
12.Darba attiecību pārtraukšanas gadījumā arodbiedrības biedrs ir tiesīgs saglabāt attiecības ar arodbiedrību un saņemt nepieciešamo arodbiedrības palīdzību.
13.Arodbiedrības biedrs, iesniedzot rakstisku iesniegumu, ir tiesīgs pārtraukt savu dalību arodbiedrībā. Attiecības ar arodbiedrību tiek izbeigtas iesnieguma saņemšanas dienā.
14.Arodbiedrības biedru var izslēgt no arodbiedrības:
14.1.ja viņa darbība diskreditē arodbiedrību vai kaitējusi arodbiedrības interesēm;
14.2.ja arodbiedrības biedrs ilgāk par trim mēnešiem nemaksā biedra naudu (pensionāriem, ilgstoši vai uz laiku nestrādājošiem – ilgāk par sešiem mēnešiem). Šajā gadījumā arodbiedrības biedrs tiek izslēgts automātiski.
15.Lēmumu par arodbiedrības biedra izslēgšanu pieņem viņa darba vietas arodkomiteja, bet ja tādas nav – valde.
16.Lēmumu par izslēgšanu no arodbiedrības izslēgtā persona un viena mēneša laikā var pārsūdzēt Valdē.
17.Vēlēto arodbiedrības darbinieku nevar izslēgt zemāka līmeņa arodbiedrības institūcija nekā tā, kura viņu ievēlējusi.
18.No arodbiedrības izslēgtā persona zaudē visas arodbiedrības biedra tiesības un iemaksātā biedru nauda viņam netiek atmaksāta.
19.Arodbiedrības biedra pienākumi:
19.1.ievērot un pildīt šos Statūtus un arodbiedrības lēmumus;
19.2.veicināt arodbiedrības lēmumu izpildi;
19.3.atbalstīt arodbiedrības rīkotos pasākumus;
19.4.pildīt arodbiedrības uzticētos pienākumus;
19.5.kārtīgi un savlaicīgi maksāt biedra naudu;
19.6.apzinīgi strādāt, ievērot darba drošības un darba aizsardzības noteikumus, rūpēties par savu veselību un izglītību;
19.7.būt lojālam pret valsti, darba devēju, arodbiedrību un tās institūcijām.
20.Arodbiedrības biedriem ir tiesības:
20.1.brīvi izteikt savus uzskatus, izvirzīt savus priekšlikumus un piedalīties priekšlikumu apspriešanā;
20.2.piedalīties arodbiedrības vēlēšanās, izvirzīt savu un citu arodbiedrības biedru kandidatūras un tikt ievēlētam;
20.3.saņemt informāciju par arodbiedrības darbību;
20.4.piedalīties jebkurā līmeņa arodbiedrības institūcijas darbībā, kurā tiek izskatīts viņa personīgais jautājums;
20.5.saņemt arodbiedrības aizstāvību un atbalstu, juridisko un materiālo palīdzību darba tiesību, darba aizsardzības un citos sociālo tiesību jautājumos, kā arī to izskatīšanā valsts un saimnieciskajās institūcijās;
20.6.piedalīties darba koplīguma sagatavošanā, apspriešanā un pieņemšanā;
20.7.ir tiesības maksāt lielākas biedra naudas summas, nekā tas noteikts Statūtos, kā arī veikt ziedojumus;
20.8.brīvi izstāties no arodbiedrības noteiktā kārtībā.
21.Jautājumu par darba līguma laušanu ar arodbiedrības biedru pēc darba devēja pieprasījuma izskata arodbiedrības juridiskā komisija, pamatojoties uz iepriekšēju rakstisku arodbiedrības juristu slēdzienu.
22.Arodbiedrības biedriem par aktīvu darbību izsaka pateicību vai apbalvo.
V. ARODBIEDĪBAS BIEDRU NAUDA
23.Arodbiedrības biedru nauda ir arodbiedrības finanšu līdzekļi un veido daļu no arodbiedrības kopējā īpašuma, kas tiek izlietots Statūtos noteikto mērķu realizēšanai.
24.Arodbiedrības biedra nauda ir priekšnoteikums arodbiedrības darbības nodrošināšanai, lai garantētu savu biedru tiesību aizsardzību atbilstoši Statūtiem, veiktu citu organizatorisko darbību arodbiedrības biedru interesēs, izpildītu viņu likumiskās prasības un vajadzības, veidotu palīdzības fondus.
25.Arodbiedrības biedra naudas lielums tiek noteikts kongresā, un tas ir:
25.1.strādājošiem arodbiedrības biedriem – 1% no ikmēneša darba samaksas, ja valde nav lēmusi savādāk.
25.2.mācību iestāžu studentiem un audzēkņiem – 0,5% apmērā no stipendijas, bet ne mazāk kā 0.5.mēnesī;
25.3.arodbiedrības biedriem – bezdarbniekiem, nestrādājošiem pensionāriem, mātēm, kas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā – 1.00 EUR mēnesī.
26.Arodbiedrības biedru naudu nemaksā no arodbiedrības, sociālajiem un slimības pabalstiem.
27.Arodbiedrības biedra naudas iemaksas kārtību nosaka valde.
VI. ARODBIEDRĪBAS ORGANIZATORISKĀ UZBŪVE
ARODBIEDRĪBAS KONGRESS
28.Arodbiedrības augstākā lēmējinstitūcija ir kongress.
29.Kongresu sasauc ne retāk kā reizi piecos gados un tas ir lemttiesīgs, ja tā darbā piedalās ne mazāk kā 2/3 izvirzīto delegātu.
30.Kongresa delegātus ievēl arodbiedrības organizācijas saskaņā ar valdes noteikto pārstāvniecības normu un kārtību.
31.Lēmumu par kārtējā kongresa sasaukšanu, laiku, vietu un tā darba kārtību pieņem arodbiedrības valde un paziņo arodorganizācijām ne vēlāk kā divus mēnešus pirms tā sākuma ar elektroniskā pasta starpniecību.
32.Kongresu atklāj un vada arodbiedrības priekšsēdētājs,
33.Kongresa kompetencē ir sekojoši arodbiedrības darbības jautājumi:
33.1.pieņemt lēmumu par arodbiedrības izveidošanu, pārveidošanu, izbeigšanu;
33.2.apstiprināt arodbiedrības Statūtus, darbības programmu, veikt tajos grozījumus;
33.3.izskatīt un apstiprināt kongresā ievēlētu institūciju pārskatus;
33.4.ievēlēt arodbiedrības priekšsēdētāju, arodbiedrības valdi, revīzijas komisiju;
33.5.noteikt valdes locekļu tiesības pārstāvēt arodbiedrību kopā vai atsevišķi;
33.6.apspriest un izlemt svarīgākos arodbiedrības darbības jautājumus;
33.7.ievēlēt arodbiedrības valdes kandidātus.
34.Kongress lēmumus pieņem ar klātesošo delegātu vienkāršu balsu vairākumu, bet Statūtus, grozījumus tajos un lēmumu par arodbiedrības darbības izbeigšanos, - ja par to nobalso vairāk nekā divas trešdaļas no klātesošo delegātu.
35.Kongresa lēmumi ir saistoši visām arodbiedrības organizācijām, to vēlētām institūcijām un arodbiedrības biedriem.
36.Kongresa lēmumus paraksta arodbiedrības priekšsēdētājs un protokolists.
37.Kongresā balsstiesības ir arodbiedrības priekšsēdētājam.
ĀRKĀRTAS KONGRESS
38.Ārkārtas kongresu sasauc pēc arodbiedrības valdes iniciatīvas vai arī, ja to pieprasa ne mazāk kā 1/3 arodbiedrības organizācijas biedru.
39.Par ārkārtas kongresa sasaukšanas laiku, vietu un tā darba kārtību arodbiedrības valde paziņo delegātiem ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms tā sākuma.
40.Ārkārtas kongresa delegātus ievēl saskaņā ar Statūtu punktu.
41.Ārkārtas kongresam ir tādas pašas pilnvaras kā kārtējam kongresam.
IZPILDINSTITŪCIJA
42.Arodbiedrības izpildinstitūcija ir valde, kas sastāv no 15 valdes locekļiem, no kuriem viens ir valdes priekšsēdētājs un 2 (divi) ir valdes priekšsēdētāja vietnieki.
43.Valdes locekļus un valdes priekšsēdētāju ievēl kongresā. Valdes priekšsēdētāja vietniekus ievēl valde pēc valdes priekšsēdētāja ieteikuma.
44.Valdes priekšsēdētājs ir tiesīgs pārstāvēt arodbiedrību atsevišķi. Valdes locekļiem ir tiesības pārstāvēt arodbiedrību tikai kopā ar 4 valdes locekļiem.
45.Valde vada arodbiedrības darbību kongresa starplaikā, organizē kongresa lēmumu izpildi. Ja netiek sasaukts kongress, valde ir augstākā lemjošā institūcija.
46.Valdes kompetencē ir izlemt visus jautājumus, kas nav ekskluzīvā kongresa (biedru sapulces) kompetencē, tanī skaitā:
46.1.koordinēt un vadīt arodbiedrības organizāciju darbību;
46.2.sniegt praktisku un metodisku palīdzību darba koplīgumu (vienošanās) izstrādāšanā un noslēgšanā;
46.3.apstiprināt arodbiedrības budžetu, amatus un atalgojumu;
46.4.organizēt darba, darba aizsardzības un citu sociālās aizsardzības likumu ievērošanas kontroli;
46.5.griezties valsts institūcijās ar ierosinājumiem un priekšlikumiem, par izmaiņām likumos un normatīvos aktos;
46.6.pārskatīt arodbiedrības biedru naudas sadalījumu;
46.7.sniegt juridisku palīdzību arodbiedrības biedriem un organizācijām;
46.8.organizēt arodbiedrības biedru un aktīva apmācības;
46.9.izdot informatīvos izdevumus un sniegt informāciju plašsaziņas līdzekļiem;
46.10.noteikt apbalvojumus un to pieņemšanas kārtību;
46.11.kontrolēt arodbiedrības Statūtu piemērošanas kārtību;
46.12.apturēt un atcelt arodbiedrības organizāciju un to vēlēto institūciju lēmumus, ja tie ir pretrunā ar
46.13.apstiprināt lēmumu par struktūrvienību izveidošanu, reorganizāciju un likvidāciju;
46.14.organizēt sadarbību un starptautiskos sakarus ar ārvalstu arodbiedrībām;
46.15.pārstāvēt arodbiedrību valsts, sabiedriskajās un citās organizācijās, iestādēs;
46.16.apspriest un izlemt citus arodbiedrības svarīgākos jautājumus, kas ir tikai valdes kompetencē;
46.17.sasaukt arodbiedrības kongresu, nosakot pārstāvniecības normas un delegātu izvirzīšanas kārtību.
47.Valdes sēdes ir lemttiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā puse valdes locekļu.
48.Valdes sēdes sasauc pēc vajadzības arodbiedrības priekšsēdētājs vai viņa prombūtnē vietnieks ne retāk kā reizi divos mēnešos, valdes lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Ja Valde pieņem lēmumu bez sēdes sasaukšanas, tad Valdes lēmumu paraksta visi Valdes locekļi.
49.Valdes lēmumus paraksta priekšsēdētājs un protokolists.
50.Valde tiesīga kontrolēt arodbiedrības pirmorganizāciju darbību.
51.Ja arodbiedrības valdes locekļa vieta kļūst vakanta kongresu starplaikā, tad arodbiedrības valde apstiprina jaunu no valdes locekļu kandidātiem.
52.Valdes locekļi pilda savus pienākumus par atlīdzību. Valdes priekšsēdētāja, valdes locekļu un darbinieku atalgojumu nosaka valde.
PRIEKŠSĒDĒTĀJS
53.Priekšsēdētājs ir atbildīgs par arodbiedrības darbību un darbojas Statūtu ietvaros. Priekšsēdētājs pārstāv arodbiedrību valsts, sabiedriskajās, starptautiskajās institūcijās, iestādes un organizācijās.
54.Priekšsēdētājs veic saraksti ar fiziskām un juridiskām personām, paraksta arodbiedrības dokumentus.
55.Priekšsēdētājs izveido Biroja darbinieku personālsastāvu, noslēdz ar viņiem darba līgumus, kā arī atlaiž no darba likumā paredzētos gadījumos, saskaņojot ar valdi.
56.Priekšsēdētājs ir kredīta rīkotājs.
VALDES PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKS VAI VIETNIEKI
57.Priekšsēdētāja vietnieks priekšsēdētāja prombūtnes, atvaļinājuma vai slimības laikā veic viņa funkcijas. Priekšsēdētāja vietnieks organizē valdes darbību, atbild par arodbiedrības iekšējiem darbības jautājumiem, organizē vienotu arodbiedrības darbības modeli, atbild par arodbiedrības apmācībām un citiem viņam priekšsēdētāja deleģētiem pienākumiem.
BIROJS
58.Arodbiedrības birojs tiek izveidots arodbiedrības darbības nodrošināšanai. Arodbiedrības algotie darbinieki tiek pieņemti darbā saskaņā ar Latvijas Republikas darba likumu, noslēdzot noteiktas formas darba līgumu.
59.Arodbiedrības biroja darbinieku atalgojumu nosaka valde pēc priekšsēdētāja ieteikuma.
REVĪZIJAS KOMISIJA
60.Revīzijas komisija ir patstāvīga institūcija, kuru ievēl kongresā uz pieciem gadiem un kongresa noteiktā skaitliskā sastāvā. Revīzijas komisija no sava sastāva ievēl komisijas priekšsēdētāju.
61.Revīzijas komisija darbojas saskaņā ar Nolikumu par revīzijas komisiju, ko apstiprina kongress.
62.Revīzijas komisijas priekšsēdētājs piedalās arodbiedrības kongresā un valdes sēdēs ar padomdevēja tiesībām.
63.Revīzijas komisijai savu pilnvaru laikā ir tiesības pārbaudīt jebkuras arodbiedrības organizācijas un to institūciju darbību.
ARODBIEDRĪBAS REĢIONĀLĀ STRUKTŪRVIENĪBA
64.Arodbiedrības reģionālā struktūrvienība aptver ģeogrāfiski noteiktu darbības teritoriju. Lēmumu par struktūrvienības izveidošanu, pārveidošanu un likvidāciju apstiprina valde.
65.Struktūrvienības kompetencē ir:
65.1.organizēt arodbiedrības programmas, kongresa un valdes lēmumu izpildi;
65.2.koordinēt reģionālās arodbiedrības organizāciju un biedru darbību un aizstāvēt to intereses;
65.3.pārstāvēt arodbiedrību un tās biedrus savas darbības teritorijā, pilsētas, valsts, pašvaldību, sabiedriskajās un citās organizācijās, iestādēs;
65.4.organizēt apmācības arodbiedrības biedriem, aktīvam;
65.5.sniegt praktisku palīdzību koplīguma sastādīšanā un noslēgšanā;
65.6.izskaidrot darba un citus sociālās aizsardzības likumus;
65.7.kontrolēt arodbiedrības biedru un arodorganizāciju reģistrāciju un uzskaiti;
65.8.sniegt informāciju arodbiedrības biedriem un organizācijām par arodbiedrības darbību un arodbiedrības valdei informāciju par savu un vietējo organizāciju darbību.
66.Struktūrvienības darbību vada konferences vēlēta institūcija.
67.Struktūrvienības arodbiedrības konference ir augstākā lēmējinstitūcija tajos jautājumos, kas skar viņas darbību un saskaņā ar arodbiedrības Statūtiem ir tās kompetencē.
68.Komitejas konferenci sasauc vēlēta institūcija ne retāk kā reizi piecos gados, un tā ir tiesīga, ja tās darbā piedalās ne mazāk kā 2/3 delegātu.
69.Konferences lēmumus pieņem ar klātesošo delegātu vienkāršu balsu vairākumu.
70.Ārkārtas konferenci sasauc pēc vēlētas institūcijas vai 1/3 pirmorganizāciju pieprasījuma.
71.Lēmumu par konferences sasaukšanas laiku, vietu un tās darba kārtību pieņem vēlēta institūcija un paziņo delegātiem ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms tā sākuma.
72.Konferences delegātus ievēl arodbiedrību organizācijas saskaņā ar vēlētās institūcijas noteikto pārstāvniecības normu un kārtību.
73.Konference:
73.1.noklausās un apstiprina vēlētās institūcijas, pārskatus un izstrādā galvenos darbības virzienus;
73.2.ievēl vēlētu institūciju, priekšsēdētāju;
73.3.risina citus svarīgākos darba jautājumus.
74.Konferences starplaikā darbu organizē struktūrvienības vēlēta institūcija. To sasauc pēc vajadzības.
75.Vēlētas institūcijas sēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā puse tās locekļu. Vēlētas institūcijas lēmumus pieņem ar balsu vairākumu.
76.Ja struktūrvienība nepilda saistības pret arodbiedrību, atsakās pildīt Statūtus un pieņemtos lēmumus, arodbiedrības valde ir tiesīga pieņemt lēmumu par tās likvidāciju un izslēgt no arodbiedrības tos biedrus, kas nepilda saistības pret arodbiedrību.
77.Struktūrvienības likvidācijas gadījumā visi tās līdzekļi pāriet arodbiedrības valdes rīcībā.
ARODBIEDRĪBAS ORGANIZĀCIJA UN ARODBIEDRĪBAS PATSTĀVĪGĀ VIENĪBA
78.Arodbiedrības uzbūves pamatvienība ir arodbiedrības organizācija.
79.Arodbiedrības organizāciju izveido, aptverot arodbiedrības biedrus vienā uzņēmumā, organizācijā, iestādē vai vairākos uzņēmumos, organizācijās un iestādēs noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā. Jautājumos, kas saistīti ar Arodbiedrības patstāvīgās vienības organizatorisko uzbūvi, kompetenci, dibināšanas, darbības, lēmumu pieņemšanas kārtību, piemēro šo Statūtu noteikumus attiecībā uz arodbiedrības organizāciju, ciktāl Arodbiedrības likuma noteikumi nenosaka citādi.
80.Arodbiedrības organizāciju veido no 3 un vairāk biedriem.
81.Lēmumu par arodbiedrības organizācijas izveidošanu, pārveidošanu un likvidēšanu pieņem arodbiedrības organizācijas biedru sapulce.
82.Katru arodbiedrības organizāciju ņem uzskaitē arodbiedrības valde un izsniedz tai reģistrācijas apliecību.
83.Arodbiedrības organizācija veic savu biedru uzskaiti.
84.Darba vietās, kur arodbiedrības organizāciju kāda iemesla dēļ nevar izveidot, arodbiedrības valde nozīmē savu pilnvaroto pastāvi komunikācijai ar arodbiedrības biedriem.
85.Arodbiedrības organizācijas kompetencē ir:
85.1.pildīt arodbiedrības Statūtus, kongresa un arodbiedrības valdes lēmumus;
85.2.iesaistīt arodbiedrībā jaunus biedrus;
85.3.iesaistīt arodbiedrības darbā arodbiedrības biedrus;
85.4.pārstāvēt un aizstāvēt savu biedru darba sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses attiecībās ar darba devēju, nepieciešamības gadījumā valsts un pašvaldības iestādēs, tiesā;
85.5.apspriest un noslēgt darba koplīgumu (vienošanos), kontrolēt tā izpildi, kopīgi ar darba devēju organizēt koplīguma (vienošanos) saistību izpildi;
85.6.organizēt Darba likuma, darba aizsardzības un citu likumu ievērošanas sabiedrisko kontroli uzņēmumā;
85.7.izvirzīt savus pārstāvjus darba devēja un citās komisijās, padomēs, darba grupās uzņēmumā;
85.8.veikt arodbiedrības biedru un aktīva izglītošanu;
85.9.nodrošināt arodbiedrības biedrus ar regulāru informāciju par arodbiedrības darbību dažādos līmeņos;
85.10.sniegt juridisko un cita veida palīdzību arodbiedrības biedriem, piešķirt pabalstus;
85.11.organizēt kultūras, sporta, atpūtas un citus pasākumus;
85.12.izlemt un apspriest citus svarīgākos jautājumus, kas skar organizācijas darbību.
86.Arodbiedrības organizācijas augstākais lēmējs ir arodbiedrības organizācijas biedru sapulce.
87.Arodbiedrības organizācijas biedru sapulci sasauc pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā.
88.Arodbiedrības organizācijas sapulces ir pilntiesīgas, ja to darbā piedalās vairāk kā divas trešdaļas ievēlēto delegātu.
89.Ja noteiktā laikā nesanāk sapulcē pilntiesīgais biedru un delegātu skaits, tad ne vēlāk kā vienas nedēļas laikā sasaucama otrreizējā sapulce ar to pašu dienas kārtību. Otrreizējā sapulce ir pilntiesīga lemt pie jebkura dalībnieku skaita.
90.Lēmumi sapulcē tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu.
91.Lēmumu par arodbiedrības organizācijas biedru sapulces sasaukšanas laiku, vietu un tās darba kārtību pieņem arodkomiteja un paziņo biedriem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms tās sākuma.
92.Ārkārtas arodbiedrības organizācijas biedru sapulces pirmstermiņa vēlēšanas rīko pēc 1/3 biedru vai arodkomitejas pieprasījuma.
93.Arodbiedrības organizācijas biedru sapulces kompetencē ir:
93.1.ievēlēt arodkomiteju;
93.2.apstiprināt arodbiedrības organizācijas tāmi;
93.3.ievēlēt delegātus uz arodbiedrības kongresu;
93.4.izstrādāt arodbiedrības organizācijas galvenos darbības virzienus;
93.5.akceptēt darba koplīgumu (vienošanos), vērtēt tā izpildi;
93.6.risināt citus svarīgākos arodbiedrības organizācijas darba jautājumus saskaņā ar Statūtiem.
94.Arodbiedrības organizācijas biedru sapulču starplaikos arodbiedrības organizācijas darbu vada un organizē arodkomiteja saskaņā ar Statūtiem.
95.Arodkomiteja no sava sastāva ievēl priekšsēdētāju. Priekšsēdētājs pārstāv patstāvīgo vienību atsevišķi.
96.Priekšsēdētājs ir atbildīgs par arodbiedrības organizācijas darbību sapulču un arodkomitejas sēžu starplaikos un veic ikdienas darba vadību.
97.Ja likvidē vai kādā citā veidā pārtrauc arodbiedrības organizācijas darbību, tās finanses un manta pāriet Valdes īpašumā.
98.Arodbiedrības organizācija uzskatāma par likvidētu, ja tajā paliek mazāk par 3 arodbiedrības biedriem.
GARANTIJAS ARODBIEDRĪBAS VĒLĒTO INSTITŪCIJU DARBINIEKIEM
99.Garantijas arodbiedrības vēlēto institūciju darbiniekiem tiek noteiktas Latvijas Republikas likumdošanā, darba koplīgumā (vienošanās), darba līgumā.
VII. ARODBIEDRĪBAS ĪPAŠUMS, FINANSES, SAIMNIECISKĀ DARBĪBA
100.Arodbiedrības īpašums ir vienots un nedalāms. Arodbiedrība attiecībā uz savu īpašumu realizē lietošanas, valdījuma un rīcības tiesības. Arodbiedrības īpašumā ietilpst arī naudas ienākumi:
100.1.biedru nauda;
100.2.fizisko un juridisko personu ziedojumi, dāvinājumi un citas iemaksas;
100.3.ieņēmumi no saimnieciskās un uzņēmējdarbības;
100.4.citi ieņēmumi.
101.Arodbiedrības biedru naudas sadalījums starp arodbiedrību institūcijām izlemj valde.
102.Arodbiedrības biedru naudas pamatā tiek izlietotas:
102.1.biedru apmācībai juridiskajos, ekonomiskajos, sociālajos un citos jautājumos;
102.2.kvalitatīvai darba koplīgumu (vienošanas) izstrādāšanai;
102.3.ekspertu, speciālistu un darbinieku algošanai;
102.4.biedru juridiskai konsultācijai un aizstāvībai;
102.5.palīdzības un solidaritātes fondu veidošanai;
102.6.arodbiedrības pasākumu organizēšanai;
102.7.arodbiedrības informācijai, aģitācijai;
102.8.materiālai palīdzībai.
103.Arodbiedrība ir tiesīga veikt uzņēmējdarbību, izveidot uzņēmumus, kultūras izglītības, atveseļošanas, sporta un citas iestādes, piedalīties un veidot kopfirmas, t.sk. ar ārzemju partneriem, apdrošināšanas, kredīta, aizdevuma sabiedrības, organizēt loterijas un citus labdarības un žēlsirdības pasākumus, izvērst citu saimniecisko darbību saskaņā ar saviem uzdevumiem un mērķiem. Arodbiedrība var glabāt savus līdzekļus bankās un saņemt procentus no noguldījumiem.
104.Arodbiedrība veido vienotus, solidaritātes, palīdzības un citus fondus savu biedru aizstāvībai un sociālai drošībai. Fondu nolikumus, izmantošanas kārtību, pārvaldi un pabalsta lielumu nosaka arodbiedrības valde.
105.No fondiem, esošo līdzekļu ietvaros, arodbiedrības biedriem vai izsniegt pabalstus sekojošos gadījumos:
105.1.sakarā ar nelaimes gadījumu darbā;
105.2.sakarā ar tiesas izdevumiem darba attiecību kārtošanā;
105.3.stihiskas nelaimes gadījumā;
105.4.sakarā ar sliktiem materiāliem apstākļiem;
105.5.sakarā ar bezdarbu;
105.6.mirušā arodbiedrības biedra ģimenes locekļiem;
105.7.citos ārkārtējos gadījumos.
106.Tiesības uz arodbiedrības pabalstu ir tikai tiem biedriem, kas regulāri maksājuši biedru naudu, izpildījuši Statūtos paredzētos pienākumus.
107.Pabalsta lielumu nosaka atkarībā no arodbiedrības biedra stāža un biedru naudas maksājumiem arodbiedrības solidaritātes, palīdzības fondos.
108.Biedriem nav tiesību piedzīt no arodbiedrības pabalstu tiesas ceļā.
109.Arodbiedrības līdzekļus izlieto saskaņā ar arodbiedrības biedru sapulcē apstiprināto tāmi.
110.Ar arodbiedrības naudas līdzekļiem un īpašumu ir tiesības rīkoties arodbiedrības vēlētām institūcijām, kas regulāri atskaitās par to izmantošanu.
111.Arodbiedrības institūcijas veic grāmatvedības uzskaiti un sastāda bilanci saskaņā ar pastāvošo likumdošanu. Arodbiedrības bilance ir vienota.
112.Arodbiedrības finansiālās darbības pamatprincipus nosaka arodbiedrības valde, tie ir saistoši visām arodbiedrības organizācijām un citām arodbiedrības institūcijām.
113.Arodbiedrības finansiālo darbību kontrolē revīzijas komisija.
VIII. ARODBIEDRĪBAS DARBĪBAS IZBEIGŠANA
114.Arodbiedrības darbība var tikt izbeigta ar kongresa lēmumu.
115.Arodbiedrības darbības izbeigšanas gadījumā tās īpašuma un naudas līdzekļu izmantošanas kārtību nosaka kongress.
Kongresa pilnvarotā persona
Arodbiedrības valdes priekšsēdētājs A. Jirgensons
Protokolists
Arodbiedrības valdes loceklis I.Gāliņa
Statūti apstiprināti Latvijas valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un
finanšu darbinieku arodbiedrības 7.kongresā, 2015. gada 11.aprīlī, Rīgā.