Par juridiskā biroja darbu

2016.gada 1.kvartāls

1.Katru piektdienu arodbiedrības juridiskais birojs bez maksas konsultē arodbiedrības biedrus jautājumos, kas saistīti ar darba, ģimenes, īpašuma, saistību un mantojuma tiesībām. Nepieciešamības gadījumā tiek sniegtas konsultācijas arī jautājumos, kas saistīti ar Administratīvo likumu.

Ņemot vērā to, ka ne vienmēr cilvēkam ir iespēja ierasties uz konsultāciju darba laikā, bet viņa jautājums ir steidzams un nozīmīgs, pēc konsultācijas iespējams vērsties jebkurā nedēļas dienā, dažreiz arī brīvdienās.

Komunikācija notiek vai nu pa telefonu vai elektronisko pastu.

Tomēr tās nav vienkārši konsultācijas – vairākumā gadījumos tiek sniegta konkrēta praktiska palīdzība jautājumu risināšanā: tiek sastādītas un iesniegtas civilprasības tiesās, rakstīti iesniegumi. Juristi piedalās tiesas sēdēs vai nu kā arodbiedrības pārstāvji, vai pušu pilnvarotās personas. Nereti arodbiedrības juristi darba strīdos var pārstāvēt kā arodbiedrību, tā darbinieku vienlaicīgi.

Var droši apgalvot, ka 90% lietas, kurās piedalās mūsu arodbiedrības juristi, tiek uzvarētas. To apliecina mūsu statistikas dati!

Kā konkrētu un spilgtu piemēru arodbiedrības uzvarai tiesā var minēt tiesas spriedumu pedagoģiskās akadēmijas prorektores Māras Marnauzas darba strīdā ar savu darba devēju (RPIVA). Ņemot vērā to, ka šī lieta tika publiskota televīzijā, presē un internetā un nosaukti konkrēti procesa dalībnieki.  

Darba devējs – pedagoģiskā akadēmija atstādināja, vēlāk arī atbrīvoja no darba zinātņu prorektori Māru Marnauzu.

Lai aizsargātu savas tiesības, Māra Marnauza izstājās no nozares arodbiedrības - Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un iestājās mūsu arodbiedrībā.

Strīda priekšmets bija astoņu doktorantu doktora disertāciju noformēšanas prasības.

Akadēmiju pārstāvēja uzreiz divi zvērināti advokāti.  Interesanti, ka arī LIZDA neatpalika – tā noalgoja zvērinātu advokātu, kurš aktīvi aizsargāja darba devēja intereses pret savu darbinieku. Citiem vārdiem sakot: arodbiedrība uzstājas tiesā pret savu biedru.

Tiesas process aizsākās 2014.gadā, bet beidzās otrās instances (apgabaltiesas) stadijā 2016.gadā.

Rezultātā tiesa nolēma: izmaksāt Mārai Marnauzai naudas kompensāciju 43000 eiro apmērā par diviem nelikumīgas atlaišanas gadiem no zinātņu prorektores amata!

Darba devējs neapstrīdēja šo apgabaltiesas spriedumu senātā un tas stājās likumīgā spēkā.

2. 2015.gadā arodbiedrībā iestājās septiņi Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) vadošie darbinieki. 

Tie ir: juridiskās nodaļas priekšnieks, viņa vietnieks, galvenais ekonomists un finanšu nodaļas priekšnieks, personāla nodaļas vadītājs, darba aizsardzības nodaļas vadītājs un visa NMP dienesta vadītāja vietnieks.

2016.gada janvārī NMP vadītājs vērsās arodbiedrībā ar lūgumu piekrist Darba līguma laušanai ar septiņiem augstākminētajiem darbiniekiem – arodbiedrības biedriem.

Arodbiedrības juridiskā komisija izanalizēja darbinieku darba līgumus un darba devēja iesniegtos dokumentus un neatrada tiesisku pamatu dot piekrišanu viņu atbrīvošanai.

Šobrīd darbinieki paliek savās darba vietās un nav bijis mēģinājums atlaist viņus tiesas ceļā.

Biroja vadītājs Vladimirs Istočniks

Atskaite par juridiskā biroja darbu

Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku

arodbiedrība (turpmāk – Arodbiedrība)

( 2016.gada 2.kvartāls – 2016.gada 3.kvartāls)

Laika periodā no 2016.gada 1.jūlijam līdz 2016.gada 30.septembrim

arodbiedrības juridiskā komisija izskatīja 16 darba strīdus. 2016.gada otrajā

kvartālā tika izskatīti 26 darba strīdi. Var izdarīt secinājumu, ka darba devēji

kļuvuši daudz piesardzīgāki un uzmanīgāki, laužot darba līgumus ar arodbiedrības

biedriem.

1. Kā konkrētu un spilgtu piemēru arodbiedrības uzvarai tiesā var minēt mūsu

arodbiedrības biedres Laimdotas Kolbergas darba strīda risinājumu ar savu darba

devēju Bauskas novada domi.

Darba devējs atstādināja, vēlāk arī atbrīvoja no darba savu darbinieci,

nodaļas priekšnieci Laimdotu Kolbergu.

Tiesas process aizsākās 2014.gadā, bet beidzās trešās instances stadijā

(Senāts) 2016.gada 1.jūlijā.

Piecas pirmās instances tiesas sēdes notika Bauskā, divas apgabaltiesas sēdes

Aizkrauklē. Pēc tam, kad darba devējs iesniedza apelāciju, notika vēl divas

apgabaltiesas sēdes Jelgavā.

Arodbiedrības juristi piedalījās visās tiesas sēdēs, paveicot ļoti lielu darbu.

Rezultātā tiesa nolēma: izmaksāt Laimdotai Kolbergai naudas kompensāciju

28000 eiro apmērā par diviem nelikumīgas atlaišanas gadiem.

Tiesas spriedums stājās likumīgā spēkā un nav apstrīdams.

2. Šī gada jūlijā juristi izskatīja darba strīdu, kurā darba devējs bija Jēkabpils

rajona tiesa, bet darbiniece – mūsu arodbiedrības biedre Skaidrīte Munča.

Tiesas administrācija lūdza arodbiedrību dot piekrišanu darba līguma laušanai

ar tiesas kancelejas vadītāju S. Munču.

Darbiniece tiesu sistēmā nostrādājusi 35 gadus.

S. Munčai nebija spēkā esošu rājienu, un pēc viena gada viņai bija jāiet

pensijā.

Arodbiedrības juridiskā komisija neatļāva tiesu administrācijai lauzt darba

līgumu ar darbinieci.

3. Līdzīgs darba strīds bija arī Alūksnes novada pašvaldības policijas

priekšniekam Ardim Tomsonam ar savu darba devēju.

Vadoties pēc Darba likuma 110.panta 1.daļas, Arodbiedrība nedod savu

piekrišanu darba līguma uzteikšanai ar Ardi Tomsonu (,,Darbinieks”).

4. Pirmo reizi arodbiedrība piedalījās lietā, kur mūsu arodbiedrības biedrs

Edvīns Trēgers bija cietusī puse. Viņš ir 2.grupas invalīds, bārenis, pansionāta

“Ziedkalne” klients.

Stāsts aizsākās 2015.gada sākumā.

Divi Valsts policijas darbinieki nelikumīgi aizturēja E. Trēgeru, veica

kratīšanu un nogādāja Jelgavas policijas iecirknī. Visas šīs darbības tika veiktas

bez jebkādiem atļaujošiem dokumentiem un lēmumiem.

2.grupas invalīds tika psiholoģiski un pat fiziski ietekmēts.

E. Trēgers vērsās ar sūdzību policijā un prokuratūrā. Rezultāts nulle. Tika

sniegtas formālas atrunas, netika veikta izmeklēšana.

Pēc tam E. Trēgers vērsās mūsu arodbiedrībā ar lūgumu sniegt juridisko

palīdzību. Arodbiedrības jurists uzrakstīja iesniegumu Iekšējās drošības birojam,

detalizēti izklāstot visus notikušā apstākļus.

Tā faktiski ir jauna neatkarīga struktūra, kas savu darbu uzsāka 2015.gada

1.novembrī. Struktūra nepakļaujas Valsts policijai un nodarbojas ar Iekšlietu

ministrijas darbinieku izdarīto dienesta pārkāpumu izmeklēšanu.

Arodbiedrības jurists kā cietušā pilnvarotā persona piedalījās lietas

izmeklēšanā, pratināšanā un konfrontācijā.

Kopsavilkums:

Tika uzsākts kriminālprocess, diviem Valsts policijas darbiniekiem tika

noteikts apsūdzēto statuss un drošības līdzeklis – paraksts par neizbraukšanu.

Edvīnam Trēgeram lietā tika noteikts cietušā statuss.

2016.gada 5.decembrī Jelgavas pilsētas tiesā notiks pirmā tiesas sēde šajā

krimināllietā.

Sastādīja jurists Vladimirs Istočniks

2016.gada 25.oktobrī