Atskaite par juridiskā biroja darbu

Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrība

(turpmāk – Arodbiedrība)

(2016.gada 1.- 4.kvartāls)

2016.gadā arodbiedrības juridiskā komisija izskatīja 90 darba strīdus.

Tie ir darba devēji:

Saeimas kanceleja, Preiļu novada dome, Nodarbinātības valsts aģentūras Cēsu filiāle, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Vaiņodes novada dome, SIA ,,Rīgas Pilsētbūvnieks”, AS „NORVIK BANKA’’, RPAS Rīgas Centrāltirgus, Valkas novada ģimenes atbalsta centrs ,,Saulīte”, SIA ,,Rīgas Pilsētbūvnieks”, Alūksnes novada pašvaldības policija, Gulbenes novada dome, Tiesu administrācija, AS Eesti Krediipank Latvijas filiāle, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Valsts sociālās aprūpes centrs ,,Zemgale”, Jūrmalas pilsētas dome, Rīgas pilsētas būvvalde, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” , Tukuma novada dome, Daugavpils pilsētas dome, Bauskas novada pašvaldība, Valsts asinsdonoru centrs, akciju sabiedrība „Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca”.

Gada laikā jurists veica 432 individuālas konsultācijas arodbiedrības biedriem. Tās bija mutiskas konsultācijas, kurās tika izskatīti dokumenti, konsultācijas elektroniskā veidā vai pa telefonu, ja jautājumam bija nepieciešams tūlītējs risinājums.

-1-

Katru piektdienu arodbiedrības juridiskais birojs bez maksas konsultē arodbiedrības biedrus jautājumos, kas saistīti ar darba, ģimenes, īpašuma, saistību un mantojuma tiesībām. Nepieciešamības gadījumā tiek sniegtas konsultācijas arī jautājumos, kas saistīti ar Administratīvo likumu.

Ņemot vērā to, ka ne vienmēr cilvēkam ir iespēja ierasties uz konsultāciju darba laikā, bet viņa jautājums ir steidzams un nozīmīgs, pēc konsultācijas iespējams vērsties jebkurā nedēļas dienā, dažreiz arī brīvdienās.

Komunikācija notiek vai nu pa telefonu vai elektronisko pastu.

Tomēr tās nav vienkārši konsultācijas – vairākumā gadījumos tiek sniegta konkrēta praktiska palīdzība jautājumu risināšanā: tiek sastādītas un iesniegtas civilprasības tiesās, rakstīti iesniegumi. Juristi piedalās tiesas sēdēs vai nu kā arodbiedrības pārstāvji, vai pušu pilnvarotās personas. Nereti arodbiedrības juristi darba strīdos var pārstāvēt kā arodbiedrību, tā darbinieku vienlaicīgi.

Var droši apgalvot, ka 90% lietas, kurās piedalās mūsu arodbiedrības juristi, tiek uzvarētas. To apliecina mūsu statistikas dati!

Kā konkrētu un spilgtu piemēru arodbiedrības uzvarai tiesā var minēt tiesas spriedumu pedagoģiskās akadēmijas prorektores Māras Marnauzas darba strīdā ar savu darba devēju (RPIVA). Ņemot vērā to, ka šī lieta tika publiskota televīzijā, presē un internetā un nosaukti konkrēti procesa dalībnieki.

Darba devējs – pedagoģiskā akadēmija atstādināja, vēlāk arī atbrīvoja no darba zinātņu prorektori Māru Marnauzu.

Lai aizsargātu savas tiesības, Māra Marnauza izstājās no nozares arodbiedrības - Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un iestājās mūsu arodbiedrībā.

Strīda priekšmets bija astoņu doktorantu doktora disertāciju noformēšanas prasības.

Akadēmiju pārstāvēja uzreiz divi zvērināti advokāti, no kuriem viens bija agrākais izglītības ministrs Rolands Broks. Interesanti, ka arī LIZDA neatpalika – tā noalgoja zvērinātu advokātu, kurš aktīvi aizsargāja darba devēja intereses pret savu darbinieku. Citiem vārdiem sakot: arodbiedrība uzstājas tiesā pret savu biedru.

Tiesas process aizsākās 2014.gadā, bet beidzās otrās instances (apgabaltiesas) stadijā 2016.gadā.

Rezultātā tiesa nolēma: izmaksāt Mārai Marnauzai naudas kompensāciju 43000 eiro apmērā par diviem nelikumīgas atlaišanas gadiem no zinātņu prorektores amata!

Darba devējs neapstrīdēja šo apgabaltiesas spriedumu Senātā, un tas stājās likumīgā spēkā.

-2-

2015.gadā arodbiedrībā iestājās septiņi Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) vadošie darbinieki.

Tie ir: juridiskās nodaļas priekšnieks, viņa vietnieks, galvenais ekonomists un finanšu nodaļas priekšnieks, personāla nodaļas vadītājs, darba aizsardzības nodaļas vadītājs un visa NMP dienesta vadītāja vietnieks.

2016.gada janvārī NMP vadītājs vērsās arodbiedrībā ar lūgumu piekrist Darba līguma laušanai ar septiņiem augstākminētajiem darbiniekiem – arodbiedrības biedriem.

Arodbiedrības juridiskā komisija izanalizēja darbinieku darba līgumus un darba devēja iesniegtos dokumentus un neatrada tiesisku pamatu dot piekrišanu viņu atbrīvošanai.

Šobrīd darbinieki paliek savās darbavietās un nav bijis mēģinājums atlaist viņus tiesas ceļā.

-3-

2016.gadā arodbiedrības juridiskā komisija izskatīja 90 darba strīdus.

1. Kā konkrētu un spilgtu piemēru arodbiedrības uzvarai tiesā var minēt mūsu arodbiedrības biedres Laimdotas Kolbergas darba strīda risinājumu ar savu darba devēju Bauskas novada domi.

Darba devējs atstādināja, vēlāk arī atbrīvoja no darba savu darbinieci, nodaļas priekšnieci Laimdotu Kolbergu.

Tiesas process aizsākās 2014.gadā, bet beidzās trešās instances stadijā (Senāts) 2016.gada 1.jūlijā.

Piecas pirmās instances tiesas sēdes notika Bauskā, divas apgabaltiesas sēdes Aizkrauklē. Pēc tam, kad darba devējs iesniedza apelāciju, notika vēl divas apgabaltiesas sēdes Jelgavā.

Arodbiedrības juristi piedalījās visās tiesas sēdēs, paveicot ļoti lielu darbu.

Rezultātā tiesa nolēma: izmaksāt Laimdotai Kolbergai naudas kompensāciju 28000 eiro apmērā par diviem nelikumīgas atlaišanas gadiem.

Tiesas spriedums stājās likumīgā spēkā un nav apstrīdams.

2. Šī gada jūlijā juristi izskatīja darba strīdu, kurā darba devējs bija Jēkabpils rajona tiesa, bet darbiniece – mūsu arodbiedrības biedre Skaidrīte Munča.

Tiesas administrācija lūdza arodbiedrību dot piekrišanu darba līguma laušanai ar tiesas kancelejas vadītāju S. Munču.

Darbiniece tiesu sistēmā nostrādājusi 35 gadus.

S. Munčai nebija spēkā esošu rājienu, un pēc viena gada viņai bija jāiet pensijā.

Arodbiedrības juridiskā komisija neatļāva Tiesu administrācijai lauzt darba līgumu ar darbinieci.

3. Līdzīgs darba strīds bija arī Alūksnes novada pašvaldības policijas priekšniekam Ardim Tomsonam ar savu darba devēju.

Vadoties pēc Darba likuma 110.panta 1.daļas, Arodbiedrība nedod savu piekrišanu darba līguma uzteikšanai ar Ardi Tomsonu (,,Darbinieks”).

4. Pirmo reizi arodbiedrība piedalījās lietā, kur mūsu arodbiedrības biedrs Edvīns Trēgers bija cietusī puse. Viņš ir 2.grupas invalīds, bārenis, pansionāta “Ziedkalne” klients.

Stāsts aizsākās 2015.gada sākumā.

Divi Valsts policijas darbinieki nelikumīgi aizturēja E. Trēgeru, veica kratīšanu un nogādāja Jelgavas policijas iecirknī. Visas šīs darbības tika veiktas bez jebkādiem atļaujošiem dokumentiem un lēmumiem

2.grupas invalīds tika psiholoģiski un pat fiziski ietekmēts.

E. Trēgers vērsās ar sūdzību policijā un prokuratūrā. Rezultāts nulle. Tika sniegtas formālas atrunas, netika veikta izmeklēšana.

Pēc tam E. Trēgers vērsās mūsu arodbiedrībā ar lūgumu sniegt juridisko palīdzību. Arodbiedrības jurists uzrakstīja iesniegumu Iekšējās drošības birojam, detalizēti izklāstot visus notikušā apstākļus.

Tā faktiski ir jauna neatkarīga struktūra, kas savu darbu uzsāka 2015.gada 1.novembrī. Struktūra nepakļaujas Valsts policijai un nodarbojas ar Iekšlietu ministrijas darbinieku izdarīto dienesta pārkāpumu izmeklēšanu.

Arodbiedrības jurists kā cietušā pilnvarotā persona piedalījās lietas izmeklēšanā, pratināšanā un konfrontācijā.

Kopsavilkums:

Tika uzsākts kriminālprocess, diviem Valsts policijas darbiniekiem tika noteikts apsūdzēto statuss un drošības līdzeklis – paraksts par neizbraukšanu.

Edvīnam Trēgeram lietā tika noteikts cietušā statuss.

2016.gada 5.decembrī Jelgavas pilsētas tiesā notika pirmā tiesas sēde šajā krimināllietā.

-4-

Izmaiņas biedru skaitā

Saskaņā ar LBAS oficiālās statistikas datiem 2015.gadā mūsu arodbiedrības kopējais biedru skaits palielinājies par 110 cilvēkiem – kopā 2915 biedri. Tie ir arodbiedrības biedri, kas maksā biedru naudu.

No 20 nozares arodbiedrībām, kuras ir LBAS biedri, tas ir vislielākais biedru skaita pieaugums.

Saskaņā ar Statūtiem (9.pants) viena no iestāšanās formām arodbiedrībā ir pieteikuma iesniegšana pa elektronisko pastu lvpufda@apollo.lv. Pieteikums būtībā ir anketa, kurā tiek norādīti personas dati personai, kas vēlas iestāties arodbiedrībā.

Lēmumu par uzņemšanu var pieņemt primārā arodbiedrības organizācija.

Ja darba vietā nav primārās arodbiedrības organizācijas, tad lēmumu var pieņemt LVIPUFDA valde vai arodbiedrības biroja darbinieku arodorganizācija.

Svarīgs moments: Iestāšanās datums ir arodbiedrības biedru naudas pārskaitījuma datums.

Tādējādi par LVIPUFDA arodbiedrības biedru saskaņā ar statūtiem kļūst persona, kas iesniegusi pieteikumu, pieņemts lēmums par uzņemšanu un pārskaitīta biedru nauda.

Izskatot darba strīdus, kur arodbiedrība ir viena no pusēm, īpaši civillietu vai administratīvajā tiesā, darba devējs un tiesa rūpīgi izskata, cik pareizi veikta darbinieka uzņemšana arodbiedrībā.

Ja arodbiedrības biedru uzņemšanas kārtībā tiek konstatēti pat vismazākie pārkāpumi - visi dokumenti un arodbiedrības lēmumi saistībā ar darbinieka aizstāvību ir nederīgi.

Tas ir saprotams: ja darba devējs zaudē tiesu, viņš nereti zaudē arī lielu naudu. Zaudējusī puse sedz arī visus tiesas izdevumus, apmaksā advokāta pakalpojumus otrai pusei.

2016.gadā elektroniskā veidā tika iesniegti vairāk kā 180 pieteikumi ar lūgumu iestāties arodbiedrībā.

Tie ir ļoti dažādu darba sfēru darbinieki: pašpārvalde, bankas, komercuzņēmumi, valsts nodokļu dienests, sociālie centri, VSAA, penitenciārā sistēma, slimnīcas, mācību iestādes, apkalpojošā sfēra.

Sastādīja: Valdes loceklis, jurists Vladimirs Istočniks

07.02.2017.